Kultūras ierobežojumi uz liberālo demokrātiju visspilgtāk izpaužas Āzijas valstīs, piemēram, Ķīnā. Par pamatu šiem ierobežojumiem tiek uzskatītas atšķirīgās vērtības, kas ir kārtība, ģimene un sabiedrība, kuras nesakrīt ar Rietumu liberālajiem uzskatiem par demokrātiju. Āzijas valstīs pastāv individuālisma trūkums, šajās valstīs uzsvars tiek likts uz lojalitāti pret ģimeni vai grupu, kas ir pāri individuālajai brīvībai un vajadzībām, kā arī pastāv pakļaušanās un paļaušanās uz autoritāti. Dažādos veidos kultūras jautājums attiecībā uz demokrātijas ierobežošanu tiek attiecināts arī uz Latīņamerikas un Vidējo Austrumu valstīm. Āzijas valstīs pastāv uzskats, ka demokrātija nav pietiekami laba pārvaldes forma, kas spētu saglabāt un uzturēt kārtību valstī.
Par demokrātiju ierobežojošu faktoru tiek uzskatīta arī reliģija, it īpaši Islāms, kas populāra arābu valstīs. Mēģinājumi ieviest demokrātiju arābu valstīs ir bijuši nesekmīgi galvenokārt tādēļ, ka šīs valstis bijušas pieradušas pie autokrātijas un pasīvas paklausības. …
