Pirmoreiz šī skaitļa apzīmējumu ar grieķu burtu π izmantoja britu matemātiķis Viljams Džons(1706) ,bet par vispārēji pieņemtu tas kļuva pēc Leonarda Eilera darbu publicēšanas. Šis apzīmējums nāk no grieķu vārdu
περιφέρεια — aploce, riņķa līnija, perifērija un
περίμετρος —perimetrs sākumburtiem.
Π vērtības gadsimtu gaitā,
mēģinājumi to aprēķināt.
3 (Vecajā derībā)
25/8=3,125 (Babilonā)
256/81~3,16049...(Ēģiptē)
22/7 ~3,142857...(Grieķijā)
355/113~3,141592...(Ķīnā)
√10 ~3,162277...(Indijā).
Riņķa līnijas garumu rēķināja, riņķī iezīmējot un ap riņķi apzīmējot daudzstūri.
Ja apvilktā n - stūra perimetrs ir P1 un apvilktā – P2, tad r.l. garums < P1 un > P2 jeb (P1 + P2)/2
Jo lielāks skaitlis, jo precīzāks iegūstamais lielums.…
