Reliģija
Budisms
Aizsācējs/vieta/laiks
Buda (Buddha – apskaidrotais, atmodinātais)
Indijā 6. gs. pirms m.ē.
Šrilankā no 3. gs. pirms m.ē.
Ķīnā, Birmā 1.gs. m.ē.
Taizemē 3.gs. m.ē.
Korejā, Kambodžā 4.gs. m.ē.
Japānā 6. gs.m.ē.)
Svētie raksti
Koncili, kuros noteiktas pamatmācības un morāles principi
Sakrālie teksti – Pāli kanons, saukts arī par Tripitaku (Trīs grozi), jo tam ir trīs galvenās daļas:
1) uzvedības noteikumi,
2) Budas pamācības,
3) budisma filozofiskās nostādnes
Pamatatziņas
Ir divi pamatvirzieni:
1) hīnājāna ("mazais rats") – tā mācība atrodas vistuvāk sākotnējam budismam, Buda nepretendē uz dievišķas būtnes statusu,
2) mahājāna ("lielais rats") – Buda, kā pārcilvēciska būtne, kas periodiski parādās pasaulē, lai palīdzētu cilvēkam.
Pamatatziņas:
– šīla (tikumība),
– samādhi (koncentrēšanās),
– pradžnja (gudrība)
Četrās patiesības:
1) dzīve ir ciešanas,
2) ciešanām ir cēlonis,
3) no ciešanām var atbrīvoties,
4) ir ceļš, kā izbeigt ciešanas.
No ciešanām var atbrīvoties, iznīdējot cilvēkā pasaulīgās tieksmes un alkas, tā tiek sasniegts augstākais mērķis – nirvāna – neizzināma realitāte. Nirvāna nav paradīze Rietumu izpratnē, bet gan individualitātes pārvarēšana.
Rituāli
Meditācija
Theravāda – Budas dzimšanas, apskaidrotības sasniegšana un ieiešana parinirvānā svētki
Smilšu mandalu veidošana
Simbols
Ritenis – simbolizē dharmas mācības pilnību. Astoņi riteņa spieķi simbolizē Budas sludināto astoņkārtīgo ciešanu pārvarēšanas ceļu. Riteņa rumba simbolizē disciplīnu, kas ir meditācijas pamatā.
…
