Valsts sociālās apdrošināšanas būtība

1.valsts sociālās apdrošināšanas būtība
Tiesību uz sociālo apdrošināšanu saturu un īstenošanas kārtību Latvijā nosaka vairāki likumi, vispirms jau Sociālās apdrošināšanas likums, kā arī speciālie likumi par atsevišķiem sociālās apdrošināšanas veidiem.
Veidojot sociālās apdrošināšanas sistēmu pēc valsts neatkarības atjaunošanas, Saeima no vairākām sociālās apdrošināšanas formām un modeļiem, kas vēsturiski izveidojušies un ir atzīti pasaulē, izvēlējusies valsts sociālo apdrošināšanu. Pastāvot šādai sistēmai, apdrošināšanas pamatprincipus, apdrošināmo personu loku, apdrošināšanas riskus, līdzekļu veidošanas kārtību nosaka likumi un šādai apdrošināšanai ir obligāts raksturs.
Sociālā apdrošināšana saskaņā ar likumu Par valsts sociālo apdrošināšanu ir pasākumu kopums, ko organizē valsts, lai apdrošinātu personas vai to apgādībā esošo personu risku zaudēt darba ienākumus sakarā ar sociāli apdrošinātās personas:
vecumu,
bezdarbu,
nelaimes gadījumu darbā vai saslimšanu ar arodslimību,
invaliditāti,
slimību,
maternitāti,
papildu izdevumiem sakarā ar bērna kopšanu;
papildu izdevumiem sakarā ar sociāli apdrošinātās personas vai tās apgādībā esošās personas nāvi.
Sociālajai apdrošināšanai ir pakļauti:
visi 15 gadu vecumu sasniegušie darba ņēmēji,
personas, kuras kopj bērnu vecumā līdz 1,5 gadiem un saņem vecāku vai bērna kopšanas pabalstu,
personas, kuras saņem atlīdzību par adoptējamā bērna aprūpi,
personas, kuras saņem bērna invalīda kopšanas pabalstu,
personas, kuras saņem bezdarbnieka pabalstu,
personas, kuras saņem maternitātes vai slimības pabalstu,
nestrādājoši invalīdi,
personas, kuru laulātais pilda diplomātisko un konsulāro dienestu ārvalstīs un kuras uzturas attiecīgajā ārvalstī kā diplomātisko un konsulāro dienestu pildošas personas laulātais,
personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienestu pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās militārajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā,
personas, kuras atrodas attiecīgajā ārvalstī dienestu pildoša karavīra laulātā statusā, izņemot gadījumu, kad karavīrs piedalās militārajā operācijā, militārajās mācībās, manevros vai atrodas komandējumā,
pašnodarbinātie.…