Eiropietim ap 1490.g. bija tikai ļoti vispārīgi priekšstati par Eiropu un zemēm ap Vidusjūru, kā arī neskaidra nojausma par Āfriku un Āziju. Viņš vadījās no idejas, ka Zeme ir apaļa, taču nezināja tās izmērus. Viss izmainījās nākamajos 30 gados:
1.1488.gadā Bartolomeu Diašs apbrauc Āfriku.
2.1492.gadā Kolumbs atklāja Ameriku, šķērsoja Atlantijas okeānu un atklāja Antiļu salas, nedaudz vēlāk sasniedzot arī kontinentālo Ameriku.
3.1498.gadā Vasko da Gama apbrauca ap Labās Cerības ragu un atklāja ceļu uz Indiju.
4.1500.gadā Pedro Alvaress sasniedza Brazīlijas piekrasti .
5.1519.gadā Kortess sasniedza Meksiku un uzsāka sistemātisku kontinenta iekarošanu.
6.1522.gadā Fernanam Magelānam un viņa komandai pēc 30 gadu ilgas kuģošanas izdevās apbraukt ap zemeslodi.
Nekad agrāk tā nebija izmainījušies priekšstati par pasauli. Tas notika vienas paaudzes laikā, ko pavadīja radikāls lūzums reliģijā, ekonomikā, politikā.
Ģeogrāfisko atklājumu pamats bija saimnieciski motīvi (zelts, vergi), par garīgo apvāršņu paplašināšanu sākumā nebija ne runas.
Kamēr citi vāca ziņas par iespēju apbraukt Āfriku, šo mērķi praktiski īstenoja Bartolomeu Diašs, kas bija cēlies no slavenas jūrasbraucēju dzimtas. Divas Diaša karavelas atstāja Lisabonu 1487.gadā un 13 dienas brauca gar Āfrikas piekrasti Atlantijas okeānā uz D. …
