Uztvere – priekšmetu, parādību, situāciju un notikumu veseluma atspoguļojums apziņā, kas nenotiek ar tiešu iedarbību uz sajūtu orgāniem. Tai raksturīgs vienots stimula īpašību kompleksa atspoguļojums
Literatūrā var sastapt vairākas uztveres definīcijas, taču es aplūkošu uztveri, balstoties uz šo definīciju, jo tajā ir minēts pats būtiskākais – uztveres veselums, kas norāda, ka uztvere nav tikai sajūtu summa. No neskaitāmajām lietām un parādībām, kas ir ap mums, katrā brīdī tikai dažas tiek atsevišķi uztvertas, galvenokārt tās, kas dotajā mirklī atbilst indivīda vajadzībām un interesēm, bet pārējās veido fonu. Kāda objekta izdalīšana no fona ir atkarīga gan no subjektīviem (kairinātāja spēks, piemēram, krāsu kontrasts, spilgtums, skaņas stiprums), gan objektīviem (indivīda intereses, vajadzības, attieksme) faktoriem.
2.1 Uztveres veidi
Izšķir divus uztveres klasifikācijas veidus:
1) klasifikācija pēc galvenā maņu orgāna darbības uztveres procesā (redzes, dzirdes, taustes, garšas un ožas uztvere);
2) klasifikācija, pamatojoties uz matērijas eksistences formām (telpas, kustību un laika uztvere).
Telpas, kustību un laika uztvere netieši ietver arī pirmo klasifikācijas veidu, tādēļ to neaplūkošu tuvāk.
…
