Lasot romānu „ Valmieras puikas ” bija jādomā par laikmetu, kurā sarakstīts, un laiku, kurā notikumi attēloti. Par cik mēs neesam tajā laikā dzīvojuši, līdz ar to sižetam sekot līdz bija grūtāk.
Krievu valodas skolotājs Ivans Pertovičs Smirnovs, krievu mācītāja dēls, (beidzis Kazaņas universitāti) visu citu acīs bija negatīvs tēls. Valodīgs un mēlnesīgs. Priekšā mīlēja glaimot, bet aiz muguras aprunāt un ļauni pasmieties...Stāstīja jaunākās tenkas. Nopietnu vārdu no Smirnova Rita vēl nekad nebija dzirdējusi. „ Šķita, ka viņš beidzis nevis universitāti, bet anekdošu akadēmiju.” tā domāja skolotāja. „ Smirnovs ir vēl uzbāzīgāki lipīgs kā Kadiķis. Kā tāda ēna. Smirnovs ir dulburs un viņam neviens lāga netic. Kutuzovs viņu sauc par putrotāju.” Smirnovs bija un palika kā lietuvēns, ar kuru bija neatlaidīgi jācīnās.…
