Vērtējums:
Publicēts: 19.11.2009.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
  • Eseja 'Patentpilnvarotie Latvijā', 1.
  • Eseja 'Patentpilnvarotie Latvijā', 2.
Darba fragmentsAizvērt

Kā zināms, intelektuālā īpašuma tiesības ir specifiska tiesību joma, kurā ietilpst autortiesības un rūpnieciskā īpašuma tiesības, kas ir pietiekami atšķirīgas savā starpā. Lai varētu veikt profesionālo darbību kadā no šīm nozarēm, ir nepieciešamas noteiktas speciālās zināšanas. Līdz ar to pastāv zināms loks speciālistu, kam ir šādas zināšanas. Rūpnieciskā īpašuma tiesību jautājumos šādi speciālisti ir patentu pilnvarotie.
Patentpilnvaroto darbības tiesiskais regulējums ir ļoti pieticīgs. Starptautiskie tiesību akti intelektuālā īpašuma jomā (piemēram, Parīzes konvencija rūpnieciskā īpašuma aizsardzībai, Patentu kooperācijas līgums, Preču zīmju līgums u.c.) dod vispārīgu šī jautājuma regulējumu, lielākoties atstāj to nacionālās likumdošanas kompetencē, izvirzot tikai kopējos principus attiecībā uz šo jautājumu. Tā piemēram, ir noteikts, ka, kaut arī vispārībā profesionālā pārstāvja starpniecība nav obligāta, bet katra valsts var noteikt savas prasības šajā jautājumā, ka arī izvirzīt nosacījumus pārstāvju iecelšanai. Līdz ar to detaļizētāku regulējumu patentu pilnvaroto darbībai ir jāmeklē nacionālos tiesību aktos.
Kā jau tika atzīmēts, tiesiskais regulējums patentu pilnvaroto darbībai ir visai pieticīgs, un tas attiecas arī uz nacionālo likumdošanu. Pirmām kārtām patentu pilnvarotie ir pieminēti LR Patentu likumā, tā 26.pantā (pieņemts 15.02.2007., spēkā ar 01.03.2007.). T…

Autora komentārsAtvērt
Atlants