Antiņš jāj stikla kalnā pie savas Saulcerītes, bet es kāpju apledojušā pakalnā ceļā uz skolu. Pie manas vecās skolas daudz-daudz lāsteku, kuras aicinoši spīguļo saulē. Viena neveikla kustība, un pie manām kājām ir daudz-daudz ledus lausku. “Nu ikkatrā sīkā lauskā atviz maza pasaulīte”, rakstījis Māris Melgalvis. Mazā, mazā Latvijā mazas, mazas pasaulītes, varat pameklēt – tādu nebūs visā lielajā, lielajā pasaulē. Par tām varu pastāstīt tikai es.
…
