Patēriņu, ietaupījumus un investīcijas var uzskatīt kā privātā sektora, mājsaimniecību un firmu konsolidētos izdevumus un ieņēmumus. Viens no secinājumiem, kas izriet no mājsaimniecību un firmu izdevumu un ienākumu konsolidācijas ir tas, ka firmas pieder mājsaimniecībām, un to ienākumi nosaka mājsaimniecības ienākumus. Faktiski mājsaimniecībām firmas var piederēt tieši vai arī kā akciju kapitāla daļa.
Patēriņš ir jebkuras ražošanas galamērķis. Tā uzskata gan Dž. Keinss, gan M. Frīdmans, gan K. Markss. Ja Kārli Marksu patēriņš interesēja kā ražošanas attiecību sastāvdaļa, tad Džons Keinss patēriņam veltīja īpašu uzmanību, izstrādādams patēriņa teoriju, kas nozīmi nav zaudējusi arī mūsdienās, bet Miltons Frīdmans devis ieguldījumu patēriņa teorijas attīstībā.
Keinsa patēriņa teorijā teikts, ka galvenais faktors, kas nosaka patēriņu un ietaupījumus ir rīcībā esošais ienākums. …
