Apdrošināšanas līgums ir apdrošinātāja un apdrošinājuma ņēmēja vienošanās, saskaņā ar kuru apdrošinājuma ņēmējs uzņemas saistības maksāt apdrošināšanas prēmiju līgumā noteiktajā veidā, termiņos un apmērā, kā arī izpildīt citas līgumā noteiktās saistības, un apdrošinātājs uzņemas saistības, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt līgumā norādītajai personai apdrošināšanas atlīdzību atbilstoši apdrošināšanas līgumam.
Lai apdrošināšanas līgums būtu noslēgts, ir jābūt vairākiem priekšnosacījumiem:
objektam, kurš reāli eksistē vai eksistēs līguma noslēgšanas brīdī;
jāpastāv riskam ciest zaudējumus;
cilvēkam jābūt brīviem naudas līdzekļiem, kurus var veltīt apdrošināšanai;
uzticība apdrošināšanai kā nozarei kopumā;
apdrošināšanas kompānijai, kura ir ar mieru uzņemties risku.
Apdrošināšanas līgums pēc savas būtības ir ļoti īpatnējs līguma veids, jo tam ir specifiskas īpašības, kas piemīt tikai šim līguma veidam. Tā viena no šādām īpatnībām ir līguma priekšmets. Ir grūti skaidri nodefinēt apdrošināšanas līguma priekšmetu, bet vispārināti var teikt, ka līguma priekšmets ir apdrošinātāja solījums, iestājoties apdrošināšanas gadījumam, izmaksāt apdrošinātajam zaudējuma atlīdzību. Arī līgums tiek slēgts par nākotnē gaidītiem notikumiem, un neviena no pusēm līguma slēgšanas brīdī nezin, vai tie iestāsies vai nē. Kā nākošo īpatnību var minēt to, ka līgums tiek slēgts par iespējamību, ka nākotnē būs zaudējumu nesošs notikums, proti, līgumslēdzēj puses vienojas nevis par reāli pastāvošo objektu nākotnē, bet tikai par risku, ka tas var notikt.…
