Secinājumi
Valsts varenība un vara ir atkarīga no bagātības (ko aprēķina zeltā un sudrabā), kas atrodas valsts rīcībā. Lai iegūtu pēc iespējas vairāk dārgmetāla, bija nepieciešams pēc iespējas vairāk valstī saražoto preču eksportēt un pēc iespējas mazāk importēt. Svarīgi bija, lai nauda valstī ieplūstu, nevis aizplūstu no tās. To varēja sasniegt, attīstot pašmāju rūpniecību, taupot preces un dārgmetālus, iegūstot aizjūras kolonijas, kam jāapgādā metropole ar dārgmetāliem un izejvielām. Tāpēc jau 16. gadsimtā, bet it īpaši 17. gadsimtā valstis un to valdnieki sāka pastarpināti iejaukties ekonomiskajā dzīvē, lai sasniegtu pozitīvu importa un eksporta bilanci.
Pētot merkantilisma politiku, nonācu pie šāda slēdziena, ka:
• Merkantilisti centās likvidēt teritoriālo sadrumstalotību vienas valsts ietvaros, izskaust iekšējās muitas un ieviest vienotu naudas sistēmu;
• Galvenais merkantilisma mērķis – stipras valsts veidošana;
• Merkantilisma doktrīna visizteiktāk izpaudās Anglijā, Francijā un Spānijā;
• Eksporta stimulēšana un importa ierobežošana izsauca cenu pieaugumu.
…
