20. gs. 40. gadu sākumā PSRS karā ar Somiju piedzīvoja neveiksmi. Līdz ar to Ādolfs Hitlers ieguva pārliecību, ka pēc Polijas sakāves Vācija bez lielām grūtībām varēs paplašināties arī Krievijas virzienā.1 1941. gada 22. jūnija naktī Vācijas karaspēks pārgāja PSRS robežu. Josifs Staļins negaidīja tādu notikumu pavērsienu. PSRS apjukums bija tik liels, ka Ādolfam Hitleram izdevās sasniegt Maskavu.2 Un Latvija uz vairāk nekā trim gadiem nonāca vācu okupācijā.
1941. gada 22. jūnijā vācu kara aviācija 4. no rīta īstenoja uzlidojumus uz Venstpili un Liepāju. Bombardēšanai tika pakļauti padomju gaisu spēku aerodromi, karaspēku štābi. Latvijā iebruka vācu armiju grupa „Ziemeļi”, kuras komandieris bija ģenerālis-feldmaršals Vilhelms fon Lejeba. Šī grupa uzsāka uzbrukumu četros virzienos: uz Liepāju, Daugavpili, Krustpili un Rīgu. Negaidīts vācu karaspēku uzbrukums piespieda Sarkano armiju atkāpties, bez īpašas pretošanās. Cīņa per Liepāju turpinājas no 23. līdz 29. jūnijām. Faktiski tas nebija cīņa par pilsētu, bet sarkanarmijas un jūrnieku cenšanas izrauties no vācu karaspēka ielenkuma.…
