Socializācija ir process, kurā cilvēks mācās saprast tās vērtības, „ticības”, normas un pieņēmumus, ko no tā gaida sabiedrība. Tā māca cilvēkam kļūt par noteiktas sabiedrības locekli. Principā, socializācija ir process, kurā cilvēks no bioloģiskas būtnes, kļūst par sociālu būtni.
Socializācijas process ļauj veidoties cilvēka identitātei, kas nav dabas dota, bet gan sabiedrības radīta.
Sociologs Č.H.Kūlijs (1864-1929) ir teicis, ka cilvēka iekšējā būtība un sabiedrība ir dvīņi, kas nozīmē, ka ikviens cilvēks vēlas būt daļa no sabiedrības. Kūlijs attīstīja arī sevis meklēšanas ideju”. Tā paredz, ka mēs izjūtam un uztveram sevi, ietekmējoties no citu cilvēku attieksmes pret mums. Viņš analizēja socializāciju izmantojot – „atspoguļoto Es teoriju”. Sevis meklēšanas teoriju veido trīs daļas:
1.domas par to, kāds es liekos citiem;
2.mūsu iedomas par to, kā citi mani novērtē;
3.abu radītās jūtas (kā šie spriedumi ietekmē mūs).
Sevis ieraudzīšana no citu cilvēku skatījuma, ir sevis interpretācija, balstoties uz mūsu pašu gaidīto viedokli. …
