Pavisam atšķirīgs varonis ir Rihards Beitāns, Ērika Ādamsona novlē „Lielas spodrības gaismā”. Beitāns – perfekcionists, tīrības un kārtības mīlētājs, kurš sastopas ar dilemmu. Izglābt mazo, mēslu bedrē slīkstošo puisēnu vai tīri sakoptam turpināt ceļu pie savas draudzenes Jadvigas. Katrs ikdienišķs cilvēks nekavējoties mestos glābt zēnu, bet Rihards ilgi svārstās. Es šādā rīcībā saskatu gļēvumu un šī situācija man šķiet pilnībā nesaprotama. Arī galvenā varoņa sirdī „ierunājas” sirdsapziņa, un viņš vairs nespēj paciest savu pārspīlēto tīrīgumu. Viņa iekšējā pasaule, galu galā mainīja visu viņa iedzīvi. „Viņa nāsīs koda asi putekļi, sīva alus un pašdarinātas tabakas sastāvējušos dūmu smaka. Bet viņš bija laimīgs.” Un tas, manuprāt, ir pats galvenais.
Katras personības konflikti ir citādi, gan savi, iekšējo motīvu vadīti, gan arī citu cilvēku iespaidoti. Kā katrs no mums un noveļu varoņiem tiek ar to galā, tas ir katra īpašais stāsts.
…
