Hellēnisma laikmetā vairākas pilsētas tika iekļautas vienas valsts sastāvā. Hellēnisma laikmetā atkal saasinājās antīko filozofijas skolu cīņa, galvenokārt epikūriešu, skepticisma un stoicisma piekritēju cīņa. Viens no teorētiski nozīmīgākajām un ietekmīgākajām Hellēnisma laikmeta filozofiskajām skolām bija Stoicisms. Stoiķi pasauli izprata kā vienotu, veselu, dzīvu, dinamisku un pilnīgi materiālu sistēmu. Kā filozofijas novirziens stoicisms atspoguļoja hellēnisma laikmeta vergturu sabiedrības dziļās sociāli politiskās, ekonomiskās un garīgās pretrunas. Krīzes filozofijas galvenie vadmotīvi parasti ir dziļa esamības traģisma izjūta, rūgtas dzīves pieredzes mācīta samierināšānās ar patāvošo kārtību, dzīves jēgas un vērtību meklējumi cilvēka iekšējā dzīvē, postulāts par augstāko laimi uz tikumiskas pilnveidošanās pamata. Laime tiek saprasta kā atbrīvošanās no kaislībām un miera izjūtas iemantošana. Stoiķu tikumi- īstenās vērtības bija: gudrība, saprātība, taisnprātība, mērenība, vīrišķība. …
