Mācību procesā iegūtai inteliģencei ir visai maz kopīga ar emocionālo inteliģenci. Visgudrākie no mums var paklupt uz neapvaldītu kaislību un pēkšņu impulsu zemūdens akmeņiem. Cilvēki ar augstu IK (IQ) var būt īsti nejēgas savā privātajā dzīvē.
Mācību procesā iegūtā inteliģence faktiski nedod prasmi tikt galā ar tām neveiksmēm vai veiksmēm, ko mums nes dzīves nepastāvība.
Cilvēki ar attīstītām emocionālās saskarsmes iemaņām biežāk jūtās apmierināti ar sevi un savu dzīvi, jo spēj kontrolēt savas emocijas un, līdz ar to, spēj darboties efektīvāk.
Emocionālo inteliģenci var izkopt jau bērnībā.
Hovards Gārdners, Hārvarda Universitātes pedagoģijas doktorantūras psihologs
vada projektu “Projekt Spectrum”, kura ietvaros, bērnos tiek attīstīta emocionālā inteliģence. Viņš uzskata, ka izglītībai ir jāpalīdz bērnam atrast to spektru, kurā viņš var gūt vislielākos panākumus.
Ir pret IK testu lietošanu, kuri iedala cilvēkus gudrajos un muļķos.
Viņaprāt, lielākā daļā testu, kurus mēs pildām, lai iegūtu vērtējumu kādā priekšmetā vai iestātos kādā skolā vai darba vietā, balstās uz ierobežotu inteliģences jēdziena izpratni, kurai nav nekāda sakara ar reālajām dzīvei nepieciešamajām prasmēm un spējām, kas tālu pārsniedz šo testu prasības. …
