Izvērtējot lobēšanas tiesiskās reglamentācijas nepieciešamību, Latvijā darba grupa secināja, ka risinājumi šo problēmu novēršanai ir saistīti ar atklātības palielināšanu par lobētāju aktivitātēm, jo sabiedrībai ir tiesības zināt, pēc kādu personu vai to grupu priekšlikumiem ir pieņemti normatīvie akti, izstrādāti politikas dokumenti. Lai nodrošinātu atklātību, nepieciešams rakstveidā dokumentēt vai reģistrēt informāciju par lobētāju darbību.
Krūmiņš V. secina, ka normatīvo aktu skaita pieaugumam ir acīmredzama korelācija ar ierēdņu skaita palielināšanos un vērojams apburtais loks – jo vairāk ierēdņu, jo vairāk tiek izstrādāti normatīvie akti, savukārt, jo vairāk tiek izstrādāti normatīvie akti, jo vairāk darbinieku nepieciešams, lai tos kontrolētu. Iespējams, nebūtu korekti apgalvot, ka darbinieku skaita palielināšanās valsts pārvaldē līdz 2008. gadam bija nepamatota, taču droši varētu apgalvot, ka process bija maz kontrolēts un atstāts pašplūsmā. Tātad, varam secināt, ka tiesību normu skaita pieaugums nav vērtējams pozitīvi.
…
