Attiecību tēlojuma līdzības R. Blaumaņa lugās „Ugunī”, „Skrodierdienas Silmačos” un „ Indrāni” ļoti sasaistās ar mīlestību un attiecībām kā tādām, jo katrā no šīm lugām gandrīz katram tēlam ir jāiziet cauri „ērkšķu dārzam”. Un izejot cauri šim dārzam daži tēli maina savus sākotnējos principus, kas attiecināti uz kādu konkrētu citu tēlu.
Ģimeniskās attiecības R. Blaumaņa lugā „Indrāni” ir ļoti saasinātas un savā ziņa pat īpatnējas, jo ataino savādo, bet īsto dzīvi senāk, tagad un iespējams arī nākotnē. Jo kā vienmēr būs kāds neapmierināts ar cita rīcību, un centīsies panākt sava viedokļa īstenošanu.
Starp māti un Edvartu attiecības ir ļoti īpatnējas, jo māte kā jau māmiņa, izrāda savas mātišķās jūtas pret Edvartu, cenšoties viņu paglābt no tēva dusmām. Dialogos ar tēvu, māte visu laiku aizstāvēja Edvartu, kad tēvs teicās nopērt un smagi sodīt Edvartu. Teica tēvam, ka Edvarts taču ir tik jauks un mīļš, ka viņš īstenība nav tāds kā tēvam izliekas. Pie tam šajā lugā izpaužas pazuduša dēla motīvs.
Savukārt Edvarts pret māti izturējās ļoti neitrāli varbūt pat ļoti vēsi. Īstenībā varētu pat teikt, ka emocijas pret māti ir vienaldzīgas. Šī vienaldzība ļoti izpaudās tajā ainā, kad mātei vajadzēja aizbraukt pie ārsta sakara ar veselību, bet Edvarts nedeva viņai zirgu, ar kuru aizbraukt.
Bet tēva un Edvarta attiecības, no Edvarta puses, šajā lugā ir ļoti saasinātas, jo ir nesaprašanās par to, kuram īsti ir tiesības rīkoties ar īpašumu un visu ap to. Es uzskatu, ka savā ziņā Ieva ir tā sakne šīm ķildām starp Edvartu un tēvu, jo viņa bija tā, kura panāca ķildu uzsākšanu ar maldu vēstuli no Kārļa, kurš bija cara karadienestā Krievzemē.
Taču no tēva puses tika izrādīta cieņa pret Edvartu. Kuru Edvarts nespēja novērtēt un atdot atpakaļ ar tādu pašu dedzību kā tēvs. …
