Vērtējums:
Publicēts: 09.03.2005.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Nav
  • Konspekts 'Pilnvara un tās veidi', 1.
  • Konspekts 'Pilnvara un tās veidi', 2.
  • Konspekts 'Pilnvara un tās veidi', 3.
Darba fragmentsAizvērt

Pilnvara – rakstisks pilnvarojums, ko viena persona izsniedz citai sevis pārstāvniecībai trešo personu priekšā.
Pilnvarojums – tisību kopums, ko pilnvardevējs jeb pārstāvāmais piešķīris pilnvarniekam jeb pārstāvim, lai pēdējais rīkotos viņa vārdā un interesēs.
Varētu teikt, ka pilnvarojums ir vienas personas tiesības veikt darījumus citas personas vārdā, līdz ar to, radot, izmainot vai izbeidzot pārstāvāmā tiesības un oienākumus.
Līdz ar to, var teikt, ka pilnvara ir vienpusējs darījums, tā pauž pārstāvamā gribu un nosaka pārstāvja pilnvaras.
Un tātad pilnvara – juridisks akts, kas apliecina vienas rīcībspējīgas personas doto pilnvarojumu otrai rīcībspējīgai personai tās pārstāvēšanai attiecībās ar trešajām personām.
Runājot par pilnvarojuma līguma nošķiršanu no pilnvaras, jānoskaidro, kas ir pilnvarojuma līgums.
Pilnvarojuma līgums – regulē pilnvarotāja un pilnvarnieka savstarpējās tiesiskās attiecības.
Pilnvara ir nepieciešama tāpēc, lai parādītu trešajām personām, ka pilnvarniekam ir tiesības darboties pilnvarotāja vārdā, un informētu tās par pilnvarniekam piešķirtā pilnvarojuma saturu un apjomu.…

Autora komentārsAtvērt
Atlants