Sokrats (Sokratēs; ap 469 – 339 pr.Kr.) zināmā mērā iezīmē otru grieķu filozofijas sākumu. Sākot ar Sokratu, filozofu uzmanība pievēršas cilvēka un sabiedrības dzīves jautājumiem – problēmām par to, kas ir cilvēka dzīvē labs, patiess un tikumīgs. Cilvēka dzīve pirmām un galvenām kārtām noris sabiedrībā, un viņa svarīgākās (arī grūtākās!) problēmas saistās ar “politiku” (no polis –pilsēta, t.i., valsts, jo Grieķijā katra lielākā pilsēta bija sava valstiņa). Cilvēka galvenie jautājumi nav tik daudz par pareizo dabas izpratni, bet par pareizo rīcību sabiedriskā vidē. Grūtās problēmās saistās ar šīs pareizās rīcības uzzināšanu (noskaidrošanu), standartiem un iedzīvināšanu (“darīšanu”) dažkārt naidīgā vidē. …
