Starppersonu konfliktu raksturojums un analīze

Cilvēkam var atņemt visu, izņemot vienu: pēdējo vēl atlikušo cilvēka brīvību – iespēju katrā konkrētā situācijā paust savu attieksmi, izvēlēties katram pašam savu ceļu.
Viktors Frankls
Organizāciju vadītāji neizbēgami tiek iesaistīti konfliktsituācijās, kas skar darbiniekus, klientus un organizāciju vadību. Tāpat kā visās iepriekšējās sabiedrībās, arī demokrātiskajā sabiedrībā, kurā mēs dzīvojam un kura ietekmē mūsu organizācijas, vienmēr rodas konflikti. Mainījies ir tikai veids, kā šos konfliktus risināt, un paņēmieni, kuri šai nolūkā jāizmanto un kurus vadītājam noteikti jāapgūst.
Pēdējos divos vai pat vairākos gadsimtos konflikti tika atrisināti diezgan vienkāršā veidā. Tā kā konfliktu pamatā parasti bija spēku sadursme, tad uzvarēja spēcīgākais, turpretī vājākajam bija jāpadodas. Konfliktos, kuros tika iesaistīti organizāciju vadītāji un darbinieki, pārsvaru vienmēr guva vadītāji. Darba strīdi notika reti, jo to iznākums bija nenovēršams – darba devēja uzvara pār padotajiem. Konfliktu iznākums atspoguļoja nelīdztiesību indivīdu starpā, cieņas trūkumu un pārliecību par to, ka spiediens no augšas ir visefektīvākais ietekmes veids. Tas, protams, padarīja vadītāju dzīvi daudz vieglāku, jo viņiem likumīgi bija piešķirta vara, lai padotos turētu pakļautībā. Taču uzvarētājam šāda uzvara nesniedza gandarījumu, jo zaudētāji nevēlējās atzīt uzvarētāja pārākumu un atteicās tam pakļauties.
Demokrātiskās sabiedrības rašanās būtiski ietekmēja attiecības starp tādām grupām kā darbinieki un klienti, vadītāji un padotie. Radās tādas vērtības kā savstarpējā cieņa, sociālā vienlīdzība, sadarbība, dalīta atbildība un pašdisciplīna. Līdz ar šīm sociālajām pārmaiņām par neefektīvām un nepiemērotām tika atzītas arī tradicionālās konfliktu risināšanas metodes. Konflikts jāatrisina demokrātiskā ceļā, galveno nozīmi piešķirot cieņai.
Daudzas konfliktu risināšanas metodes uzsver vajadzību pēc labākas komunikācijas, lielākas sadarbības un savstarpējas saprašanās. Šiem trim lielumiem nav nekāda sakara ar konfliktu risināšanu. Patiesībā bez komunikācijas, sadarbības un saprašanās konflikts vispār nav iespējams. Vadītājs nevar cīnīties ar padotajiem, ja abas puses nevienojas par konfliktu, neatklāj viena otrai savu vēlēšanos cīnīties un nesadarbojas, lai šo konfliktu varētu turpināt. Kādas tad ir pareizās, mūsu organizācijām piemērotās metodes konfliktu atrisināšanai?…