Un ja reizēm šķiet, ka mūsu atmiņas ir tik daudz un plašas, ka nabagā būrī tam nepietiks vietas, tad ir vērts zināt, ka būris nav kvadrātmetru mazs būcenis ar sarūsējušām restēm, tas ir tik liels kā bērnības pagalms, kur asiņaini nodauzītiem ceļgaliem spēlējamies mazi būdami, tas ir tik liels kā vecmāmiņas virtuve, kurā ik brīdi smaržoja pēc tikko ceptām kanēļa maizītēm, tas ir tik liels kā vecs pus-sabrucis tilts, uz kura pirmoreiz sarunas vijās ar mīļoto cilvēku, tas ir tik liels, cik mēs vēlamies un atceramies.…
