1920. – 1923.g. A. Štokmanis skolā iekārtoja vēstures mācību kabinetu. No 1924. – 1926.g. izstādīja vēsturiskas ekspozīcijas. Viņš veica arī arheoloģiskos izrakumus Saukas, Dignājas, Ābeļu un Krustpils pagastos. Vākdams vēstures materiālus, rakstīja Jēkabpils vēsturi. 1939.g. A.Štokmani apbalvoja ar Latvijas Atzinības Krustu. Ar 1941.g. 1.janvāri A.Štokmaņa veidotais skolas muzejs atdalās no skolas un kļūst par patstāvīgu iestādi, A.Štokmani ieceļ par muzeja direktoru. Aizejot pensijā, turpina pētīt un rakstīt novada vēsturi. 20.gs.sešdesmito gadu otrajā pusē Jēkabpils vēstures manuskripts pabeigts. A.Štokmanis gandarīts saka: Pēdīgi esmu uzrakstījis visu, kas man par Jēkabpils vēsturi sakāms. Mans mūža darbs ir paveikts.
Pēc reģionālās reformas, Latvijas kartē parādījies daudz jaunu novadu, kuru izcelsme ir, manuprāt, sintētiska. Vai šos novadus vieno kulturāla vienotība? Es paskatos uz Sēlpils pagastu, un redzu, ka tai ciešas vēsturiskas saites ar Staburaga pagastu, bet tas sapludināts ar Salas pagastu, kurš ir pāris reizes jaunāks. Tomēr šķiet, ka Sēlpils 800 gadus vecais mantojums nav bijis gana labs iemesls, lai Sēlpils-Salas “novadu” būtu vērts dēvēt par Sēlpils novadu.
…
