Renesanse, tulkojumā no franču valodas „atdzimšana”, savu uzplaukumu piedzīvoja no 15. gs. beigām līdz 16. gs. beigām. Tas ir laiks, kad pilnībā mainījās cilvēku attieksme pret domāšanu, pret tehniku. Cilvēki vairāk sāka pievērsties prāta izzināšanai nevis reliģiskām vērtībām. Renesansi, manuprāt, visspilgtāk raksturo trīs fakti, kuru dēļ šis gadsimts ir kļuvis par būtisku attīstības sākumu.
Renesanses laikmetā radās jauns pasaules uzskats, kas kalpoja par pamatu šī perioda savdabīgai kultūrai – humānisms. Humānisti sāka spēcīgi interesēties par cilvēka personību, par viņa radošajām spējām, jo tikai izglītots, garīgi brīvs cilvēks spēj būt humānistu ideāls. Attīstījās filozofijas doma par kritisko domāšanu. Izcilākais 16.gs. humānists N. Makjavelli savā darbā „Valdnieks” spilgti iezīmē, kādam jābūt patiesam valdniekam, lai tauta viņu mīlētu. …
