Obligācija ir vērtspapīrs, kas garantē to īpašniekam periodisku ienākumu saskaņa ar iepriekš fiksētu % likmi un dod tiesības pēc noteikta laika saņemt arī obligācijas nominālvērtību.
Atšķirība starp pirkšanas (pieprasījuma) un pārdošanas (piedāvājuma) cenu tiek saukta par cenu starpību.
Viens bāzes punkts ir 1/100 no 1%. Lielos apjomos apgrozītam un loti likvīdām valsts īstermiņa obligācijām , kuru starpība var būt tikai 2 līdz 3 bāzes punkti. Mazāk likvīdiem vērtspapīriem ir lielāka.
Ļoti liela loma tirgū ir brokeriem, kuri paši neuztur pozīcijas, bet veic darījumus klientu uzdevumā. Brokeri par darījumu saņem komisijas naudu. Lielāka daļa brokeru darījumu notiek starp bankām, kas savstarpēji pērk un pārdod īstermiņa instrumentus un starp naudas tirgus instrumentu dīleriem.
Fiksēto procentu un diskonta vērtspapīri.
Aprēķinot ienākumu tiek pieņemts, ka ieguldījums tiks saglabāts līdz tā dzēšanas termiņa pienākšanai. Procenti naudas tirgus instrumentiem var tikt kotēti un aprēķināti atšķirīgi.…
