Pirms kaļķošanas ap koku uz zemes izklāj plēvi un pēc tam ar birsti vai kādu citu piemērotu instrumentu no koku stumbriem ļoti uzmanīgi nodīrā atmirušo, neblīvi pieguļošo mizu, sūnas un ķērpjus. Noskrāpētos mizas gabalus nekavējoties sadedziniet! Pieejamo maisījumu ar platu un biezu otu pāris kārtās uzklāj gan uz stumbriem, gan apakšējiem skeletzariem un sazarojumu vietās. Kaļķošanu atkārto pēc nepieciešamības vidēji ik pēc trim gadiem.
IEGAUMĒ!
No jūlija vidus izmanto tikai tādus mēslojumus, kas satur ļoti maz slāpekļa vai ir pavisam bez tā, jo citādi turpināsies spēcīga dzinumu augšana, nevis nobriešana, un koki kļūs nepietiekami salcietīgi.
Sala iespaidā radušās plaisas apkop iespējami drīz: pirmkārt, lai sasprēgājusī miza nelobītos tālāk, plaisas stingri aptin ar platu saiti, otrkārt, tuvojoties pavasarim, dienās, kad nav stiprs sals un nelīst lietus, brūces apstrādā ar brūču ziedi, lai maksimāli novērstu infekciju iekļūšanu.
…
