Vērtējums:
Publicēts: 12.01.2021.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: Nav
Atsauces: Nav
Laikposms: 2016. - 2020. g.
  • Konspekts 'Noziedzības attīstības tendences', 1.
  • Konspekts 'Noziedzības attīstības tendences', 2.
  • Konspekts 'Noziedzības attīstības tendences', 3.
  • Konspekts 'Noziedzības attīstības tendences', 4.
  • Konspekts 'Noziedzības attīstības tendences', 5.
Darba fragmentsAizvērt

1.4. uzdevums.
Veiciet statistikas datu analīzi, lai konstatētu, vai Latvijā pastāv funkcionālā saistība starp slepkavībām un pašnāvībām.

Veicot statistikas datu analīzi, izmantojot korelācijas metodi, iegūst pozitīvu lineāro korelāciju ar koeficientu 0,901, kas ir ļoti stipra korelācija un nozīmē, ka palielinoties pašnāvību gadījumam, palielinās arī slepkavību skaits (skat. attēlu). Analīzei tikai izmantoti statistikas dati par laika periodu, par kuru pieejama statistika gan attiecībā uz slepkavībām, gan attiecībā uz pašnāvībām.
Tomēr jāņem vērā, ka korelācija nav cēloņsakarība. Korelācijas metode ir tikai statistikas funkcija, kas ļauj saskatīt sakarības starp dažādiem lielumiem, kurus varētu pētīt tālāk. Līdz ar to nevar teikt, ka pašnāvību skaits tiešā veidā ietekmē slepkavību skaitu.
Būtu jāizpēta atsevišķi slepkavību faktori un pašnāvību cēloņi un, iespējams, abu pētāmo raksturlielumu cēloņus rada vieni un tie paši apstākļi. Tādā gadījumā varētu konstatēt slepkavību un pašnāvību cēloņsakarību. Piemēram, ja gan pašnāvību, gan slepkavību cēloņi ir psihiskas saslimšanas, tad slepkavības un pašnāvību funkcionālā saistība būtu konstatējama apstākļos, kas provocē psihisko saslimšanu izpausmes. Tādēļ būtu jāpēta arī citu apstākļu esība pētāmajā laika nogrieznī.

Autora komentārsAtvērt
Atlants