Autors:
Vērtējums:
Publicēts: 14.08.2008.
Valoda: Latviešu
Līmenis: Augstskolas
Literatūras saraksts: 3 vienības
Atsauces: Ir
  • Konspekts 'Izteiksmes', 1.
  • Konspekts 'Izteiksmes', 2.
  • Konspekts 'Izteiksmes', 3.
  • Konspekts 'Izteiksmes', 4.
  • Konspekts 'Izteiksmes', 5.
Darba fragmentsAizvērt

Izteikuma jēdziens netiek definēts, jo pieder pie pamatjēdzieniem. Paskaidrojot, var teikt, ka par izteikumu sauc tādu apgalvojumu, kas ir patiess vai aplams. Patiess (p) vai aplams (a) ir izteikuma patiesumvērtības. Izteikumus apzīmē ar latīņu alfabēta lielajiem burtiem. Izteikumiem piemīt apgalvojuma raksturs, kuru var pieņemt vai noliegt, tāpēc visi teikumi nebūs izteikumi. Tie nevar būt arī jautājuma un pavēles formā. Piemēram, zirgam ir piecas astes, būs aplams izteikums, jo mēs zinām, ka tā nav.
Izteikumi var būt arī vienkārši un salikti. Vienkārši jeb elementāri izteikumi, kurus nevar sadalīt vairākos citos izteikumos. Savukārt salikti izteicieni ir tādi, kurus var sadalīt vairākos vienkāršos izteikumos. Saliktus izteikumus parasti veido no elementāriem izteikumiem, izmantojot tādus saikļus kā ‘’un’’, ‘’vai’’ un gramatiskas konstrukcijas ‘’ja..., tad’’, ‘’tad un tikai tad’’, nav tiesa, ka’’. No satura viedokļa nav nepieciešams domāt par elementāro izteikumu saskaņošanu. …

Autora komentārsAtvērt
Atlants