Baltijas jūras nozīmīgākā problēma ir eitrofikācija, kurai viens no cēloņiem ir kuģu radītais piesārņojums, izlaižot jūrā notekūdeņus, kas satur daudz biogēno elementu. Piesārņojuma novēršana un kontrolēšana, piemēram, no lauksaimniecības zemēm ir nesalīdzināmi sarežģītāka, nekā, piemēram, kuģu notekūdeņu problēma, tāpēc vismaz pēdējo vajadzētu atrisināt.
Darba mērķis ir apzināt šī brīža situāciju kuģu notekūdeņu piesārņojumam Baltijas jūrā. Darba uzdevums ir izzināt reālo situāciju saistībā ar šo problēmu, apkopot uz to attiecošos normatīvos aktus – gan starptautiskos, gan Latvijas – un izanalizēt esošo situāciju, iespējamos risinājums.
Kruīzu kuģu satiksmei Baltijas jūrā ir liela aktivitāte, un tai ir tendence pieaugt, tāpat arī notiek kravas kuģu satiksmes intensificēšanās jau tāpat kuģu satiksmes ziņā ļoti noslogotajā Baltijas jūrā, tāpēc jautājums par efektīvu kuģu notekūdeņu piesārņojuma kontrolēšanu un novēršanu ir aktuāls. Baltijas jūrā ienāk arī daudz starptautiskie kruīzu un kravas kuģi.
Lai gan likumdošana virspusējā līmenī ir sakārtota, izņemot neitrālo ūdeņu zonu, kur joprojām atļauts izgāzt notekūdeņus, reālā situācija rāda, ka notiek bieža un nekontrolēta noteikumu pārkāpšana, kas savukārt ir jānovērš ar citiem mehānismiem.
Jautājums ir skatāms kompleksi – gan no kuģu, gan no ostu ietekmes uz šīs problēmas novēršanu, jo šobrīd bieži vien ostas rada tādus apstākļus, ka kuģiem ir izdevīgāk izgāzt notekūdeņus jūrā, nevis nodot tos ostā tālākai attīrīšanai.…
