Eiropas Savienība ir ekonomiska un politiska partnerība starp 27 demokrātiskām Eiropas valstīm ar mērķi vienoti risināt kopējās problēmas, nodrošināt valstu labklājību un vispārējos kvalitātes standartus, nodrošināt valstu mieru un drošību, iespēju brīvi pārvietoties un ceļot, izglītoties, nodrošināt starp valstīm kopēju, neierobežotu tirgu.1
Vispārējā ekonomiskās integrācijas teorijā minamas aptuveni 12 formas, tomēr kā būtiskākās jāizceļ:
Brīva preču kustība starp ES valstīm – muitas nodevu un citu apgrūtinājumu, ierobežojumu atcelšana. Barjeru atcelšana notika pakāpeniski un noslēdzās ar Māstrihtas vienošanos. Ka dažus no ieguvumiem var minēt – preču klāsts kļūs lielāks un tāpēc šādos sīvākas konkurences apstākļos ražotājiem būs jādomā par zemākām cenām un labāku kvalitāti, no kā iegūst patērētāji. Brīva preču kustība samazina ražošanas un realizācijas izmaksas, jo ir liels tirgus, kur ir spēkā vienoti preču ražošanas standarti, drošības, marķēšanas un ekspluatācijas uzraudzības prasības2;…
