Jau kopš seniem laikiem advokāta uzdevums bija ne tikai aizstāvēt kādas personas intereses, bet arī mācēt „aizstāvību” pasniegt tā, lai par advokātu kā procesa dalībnieku paliktu pozitīvs iespaids, lai viņa runā varētu klausīties kā dzidrā putna dziesmā..
Šajā gadījumā, bez šaubām, liela nozīme ir runas mākslai. Bieži vien zināšanām, kā tādām, nav vadošā loma. Māksla „runāt” un sakarīgi izteikt un aizstāvēt savu viedokli – vairākumā no gadījumiem advokāta trumpis.
Man ir bijusi iespēja piedalīties vairākās tiesas sēdēs ar advokāta līdzdalību. Visspilgtāk atmiņā ir palikušas divas tiesas sēdes, kur advokāti bija visdažādākie un viņu runas spējas, vairākumā gadījumu, pārspēja viena otru- gan ar piesātinātu vārdu krājumu, gan ar pārlieki biežu klusēšanu, kas ir advokāta negatīva iezīme. …
