J. Akuraters stāstu kalpa zēna vasara sarakstījis 1908. gadā Norvēģijā. Tas nav autobiogrāfisks darbs, bet tomēr atklāj paša autora izjūtas trimdā, kad tālu no mājām atmiņā iznirst jaunībā pārdzīvotais dzimtenes krāšņajās vasarās, lai arī tās ir aizritējušas sūrā darbā.
Stāsts ir par kalpa zēnu Jāni, kas pirmo vasaru vada pie sveša saimnieka. Jau pašā stāsta sākumā Jānis ilgojas pēc savām mājām un brīvības. Viņš ir jauns un nepieredzējis – piesēzdamies pie galda viņš paņem karoti, kāda pagadās, tikai pēc tam atklāj, ka tai ir galīgi izdilis gals, tādēļ baltā putra būs grūti pasmeļama... Jānis ir jauns un neapdomīgs. Kad jāar dārzs, viņš nes arklu uz rokām un drīz vien nogurst.…
