Rainis savos darbos ir izmantojis daudz simbolu, taču visbiežāk lietotais no tiem ir saule. Šo simbolu varam manīt gan Raiņa dzejā, gan poēmā „Ave Sol”, gan dramaturģijā, piemēram, lugā „Jāzeps un viņa brāļi”.
Saule simbolizē skaidru un radošu garīgo spēku. Rainis arī uzskatīja, ka visās lietās ir jāpastāv kustībai, jo nekas nevar attīstīties un piedzīvot izaugsmi, nevirzoties uz priekšu un neizdzīvojot katru no posmiem jeb lokiem. Saules simbols lieliski atbilst arī šai idejai, jo nevar pienākt jauns rīts, ko nes Saule, ja nav izdzīvota nakts.
Tieši šo simbolu Rainis, manuprāt, ir izvēlējies tādēļ, ka Saulei dabā piemīt milzīgs spēks. Tā spēj gan sildīt, gan dedzināt, tā var atnest gaismu vai atstāt visu krēslā, tā spēj gan radīt, gan iznīcināt. …
