Grieķu māksla un arhitektūra

IEVADS
Es ilgi šaubījos par tēmas izvēli. Lai atvieglotu šo uzdevumu, vispirms atradu vairākas grāmatas, kurās varētu būt vajadzīgā informācija. Pēc manām domām, šī ir ļoti plaša tēma un apskatīt visu es nespēšu.
Pat ja es nemācītos vēsturi un kulturoloģiju, es tik un tā spētu daudz ko pastāstīt par grieķu mākslu un arhitektūru, jo, manuprāt, par slavenajām grieķu vāzēm ir dzirdējuši visi, kā arī tādas celtnes, kā akropoles un tempļi, nevar atstāt cilveku vienaldzīgu.
Mans mērķis ir izlasīt un uzzināt pēc iespējas vairak par mākslu un arhitektūru Senajā Grieķijā. Tad no izlasītā censties visu pēc iespējas labāk izkonspektēt, lai manu referātu būtu interesanti lasīt arī citiem. Labprāt uzzinātu arī par to, kā grieķu uzskati atšķīrās no mūsdienu cilvēka uzskatiem. Centīšos pēc iespējas mazāk izmantot interneta resursus, jo internetā informācija bieži vien mēdz būt nekorekta un pat nepatiesa. Tādos gadījumos labāk pieturēties pie grāmatām un informācijas, kas ņemta no turienes.

GRIEĶU MĀKSLA UN ARHITEKTŪRA
1.GRIEĶU MĀKSLAS IZPRATNES ĪPATNĪBAS
Seno grieķu mākslas izpratnes specifiku var saprast, vienīgi ņemot vērā, no vienas puses, viņu estētisko ievirzi, no otras, -aktīvo sabiedrisko un politisko dzīvi, ar kuru māksla bija visciešākā mērā saistīta.

1.2 Grieķi mākslas jēdzienā neiekļāva poēziju. Tas tāpēc, ka poēzija nesaistījās ar viņu priekšstatiem par mākslu kā materiālās ražošanas procesu, kas balstīts uz zināšanām un likumiem. Grieķi mākslu un amatniecību apzīmēja ar vienu vārdu: technē- namdara meistarība, ražošanas māksla, veiklība, kā arī veiklu paņēmienu un zināšanu kopums, kas nepieciešams, lai izgatavotu kādu lietu. Tas saistītas ar mechanē – zālēm, veiklību un gudri izdomātiem līdzekļiem, ar kuru palīdzību kaut ko sasniedz. Abi šie termini-opozīcija organiskajam. Dabā kustības avots ir pašā objektā, tehnikā-ražotāja domājošajā dvēselē, kas iniciē tehnisko procesu; dabā rezultāts rodas pats no sevis, tehnikā-konstituējas cilvēka domāšanas aktā.
1.3 Poēziju turpretim viņi uzskatīja par iedvesmas, nevis mākas rezultātu. Tēlotājmākslā galvenais-māka, poēzijā-iedvesma, un tāpēc tām nav nekā kopīga.
…