Kopējās politikas Eiropā.
Eiropas Komisijas pirmais prezidents profesors Valters Halšteins 1960. gados nosauca un izklāstīja desmit svarīgākās kopīgās politikas: konkurences politika, vidējā laika posma ekonomiskās attīstības politika, sociālā politika, industriālā politika, transporta politika, monetārā politika, nodokļu politika, lauksaimniecības politika, enerģijas politika, reģionālā politika, konjunktūras politika. Iepriekš pastāvējušas politikas – ārlietās, drošības jomā, iekšlietās un tieslietās.2
Valstis noraidīja vairākas iespējamās politikas, jo nesaskatīja to labumu, ko valsts varētu gūt, bet saskatīja draudus tieši no Eiropas Komisijas varas paplašināšanās. Liels spiediens bija arī šīs Savienības paplašināšanās un līderu lēmums par vienotas valūtas ieviešanu. 1990. gada oktobrī Dž. Delors, Komisijas prezidents, paziņoja, ka līdz 2000. gadam ir jābūt vienotai valūtai – eiro. Lai gan tieši šie 10 gadi no 1990. – 2000. gadam nebija viegli un valstis skāra krīze un ekonomiskā nestabilitāte.3 Vairākas labi organizētas un progresīvas valstis spēja sasniegt izvirzītos kritērijus, un 1999 . gada 1 . janvārī eiro tika ieviests bezskaidras naudas veidā vienpadsmit no tolaik piecpadsmit dalībvalstīs, nosakot fiksētu valūtas maiņas kursu.4
…
