Moljēra luga “Mizantrops” ir trieciens netikumiem, jo atklātībā tiek rādīts, cik ļoti sabiedrība cieš no nehumāno indivīdu klātbūtnes, protams- lugā atklājot arī paša mizantropa ciešanas.
Lugas virsraksts nenosauc tās galveno varoni vārdā. Virsrakstā atspoguļojas viņa trūkumi (atļaušos tos tā saukt ). Neviens taču neuzskatīs, ka būt mizantropam ir pasaules balva un gods. Nezinātājam šāds virsraksts neko neizteiktu, bet zinātājs tūdaļ noprastu, ka mizantropija ir pesimisma, egoisma, antihumānisma galēja izpausmes forma, mizantrops- tās paudējs.
Kā norāda lugas autors, “Mizantrops” ir komēdija piecos cēlienos. Satīra ir Moljēra ierocis, jo viņa humors lugā ir dzēlīgi patiess. Luga, manuprāt, ietver jebkuram laikmetam raksturīgo aktualitāti- atmaskot to sabiedrības daļu, kura apzināti, vai neapzināti grauj vērtību skalu un ir nonākusi pie pseidohumānisma robežas.
Lugas mērķis ir cildens- atainot laikmetīgo, rādīt cilvēku visā tā pilnībā, akcentējot viņa mizantropiju- naidu, nicinājumu pret cilvēkiem, vairīšanos no sabiedrības, protams, uzsverot, cik viduvējs, antihumāns ir šāds cilvēks.
…
