“Apasionāta” kļuva par Bēthovena 1. “optimistisko traģēdiju”. Ar savu intensīvo dinamiku tā apsteidz gan visas iepriekšējās, gan nākamās. Tieši “Apasionātas” dinamiskums milzīgi paplašina tās apjomu. 1. daļas izstrādājums gandrīz divreiz pārsniedz d-moll sonātes izstrādājumu, koda ir pusotras reizes lielāka par “Mēnesnīcas sonātes” kodu.
Apasionāta ir gandrīz vienīgā sonāte, kur Bēthovens 1. daļā atteicies no ekspozīcijas atkārtojuma, kas ir obligāts klasiskās sonātes formai. Tādējādi paveras plašas iespējas mērķtiecīgai kustībai, un ekspozīcija dabiski pāriet izstrādājumā, bet izstrādājums – reprīzē.
Visas sonātes daļas ir iekšēji vienotas, tās saista klavieru soloskaņdarbam neparasti spēcīga attīstība. Apasionātas dramatiskā ideja secīgi atklāta trijās cikla daļās. 1. daļa- kaisles uzbangojums; 2. daļa – atslābums; 3. daļa – dramatisma atrisinājums.
…
