Valoda izsenis ir arī informācijas uzkrāšanas līdzeklis un veido struktūru un “navigācijas sistēmu” glabātajai informācijai. Tieši tādēļ valoda veido konceptuālus un pat uztveres likumus un kā tāda ir kultūras kods – un katra valoda ir kādas kultūras pamatelements. Tas rada grūtības kombinēt, saprast un izmantot komunikācijā dažādas valodas, pat ja to sistēmas zināmas visiem tādas komunikācijas dalībniekiem.
Tā valodas komunikācijā mūsdienu situācijas apraksts ir atkarīgs no termina “kultūra” definīcijas (tā dažādās definīcijas, ko nemaz necentīšos šeit atkārtot, atšķiras pēc izvēlētajiem skatpunktiem un izkārtojuma). Tā kā visas šīs definīcijas galu galā var izmantot, lai aprakstītu vienu (virtuālu) objektu – telpu, vidi, kurā notiek interakcijas un komunikācija un kurā tiek lietoti dažādi runas tipi, lingvitiskā analīze ir viena no šī apraksta dimensijām, ejot pa dažādiem ceļiem un gala rezultātā piedāvājot dažādas šīs virtuālās telpas kartes. …
