Pirmajam posmam bija raksturīgi Ziemas pils ieņēmšana un Pagaidu valdības arestēšana. Otrajam periodam ir raksturīga Čehoslovākijas korpusa sacelšanās un kara sākumi Austrumos. Trešais posms bija vissasiņaināks, jo notika lielākās cīņas starp «baltajiem» un sarkanajiem», kur liela loma bija A. Kolčakam, kurš karoja «balto» pusē un mēģināja ieņemt Maskavu. Tomēr tas viņam neizdevās un 21. janvārī 1920. gadā Politcentrs nodeva Kolčaku bolševikiem un naktī no 6. uz 7. februāri viņu nošāva. Ceturtam kara posmam ir raksturīgs padomju Krievijas - Polijas karš, kura rezultātā Polija kļuva neatkarīga un ieguva jaunas teritorijas, Antantes sabiedrotās valstis vairāk nepalīdzēja «baltajai» armijai un pakāpeniski sāka atzīt PSRS. Pēdējam, piektam kara posmam bija raksturīgas plašas zemnieku sacelšanās Krievijā (Tambovas sacelšanās, Rietumsibīrijas sacelsanās un t.t.). Tas bija saistīti ar «sarkanās» armijas demobilizēšanu un atgriezšanos mājās, kur tie uzsāka zemnieku karus. Tomēr Ļeņins sapratis, ka zemnieku sacelšanās var būt bīstamas jaunai valdībai, izlēma ieviest Jauno Ekonomisko politiku, kas apmierināja apmēram 85% iedzīvotāju.7
Rezultātā «sarkanā» armija uzvarēja šo karu un sāka veidot jaunu politiku valstī.
…
