Semiotika ir nozare, kura pēta zīmju dabu un likumus, kas to regulē, tātad šī nozare pievēršs uzmanību zīmju lomai cilvēku dzīvē, jo kā zināms cilvēki ir vienīgās būtnes, kuras ievēro un tulko zīmes. Čārlzs Pīrss teicis, ka zīme ir kas tāds, ko pazīstot mēs uzzinām, ko vairāk.
Filozofijas vārdnīca vēsta, ka zīme ir materiāls, jutekliski uztverams priekšmets, notikums vai darbība, kas izziņā parādās kā cita priekšmeta, notikums, darbības, subjektīva veidojuma rādītājs, apzīmētājs vai pārstāvis. Zīmes parasti iedala valodas un nevalodas zīmēs ( sīkāk iedala kopijās, pazīmēs un signālos). No definīcijas izriet svarīgākā īpašība – zīme tiek izmantota, lai kaut ko apzīmētu, tāpēc zīme nav saprotama, līdz noskaidro tās nozīmi, kura var būt gan priekšmetiska (apzīmētais objekts), gan jēdzieniska (apzīmētā objekta tēls), gan arī ekspresīva (izsaka jūtas).…
