Es zinu, ka neesmu vienīgā šai zemē – tāda sentimentāla romantiķe, kura spēj un vēlas priecāties par māti dabu, pieņemot gan tās nenoliedzamo pilnību, gan šķietamos trūkumus – bet vēlētos, lai tādu būtu vairāk.
Šīs nav vienīgās rūpes, kad iedziļinos pati savās domās, un viedoklī, notikumi un parādības ir savstarpēji saistīti, tāpēc vienas rūpes neizslēdz nākamās, tās nemitīgi mijas. Apzinot savas intereses un rūpes, cilvēkam ir vieglāk izprast pašam sevi, noteikt primārās vērtības dzīvē. Laiku pa laikam ir derīgi šādi pārdomāt atsevišķus dzīves aspektus.
…
