Iepazīstoties ar literatūras pētnieku viedokļiem un rakstiem par J.Veseļa radošo darbību, jāsecina, ka viedokļi ir iepriekš neparedzēti dažādi. Tā Ausma Cimdiņa grāmatā „Teksts un klātbūtne” norāda, ka 60. un 70.gadu prozas modernizācija Latvijā saistāma galvenokārt ar romānu. Džoisa ietekmē jau 1931.gadā latviešu literatūrā parādās apziņas plūsmas romāns J.Veseļa „Dienas krusts”.
Broņislavs Tabūns grāmatā „Modernisma virzieni latviešu literatūrā” raksta, ka jau 20.gs. 20. un 30.gados Jāņa Veseļa un Alijas Baumanes darbos sevi piesaka sirreālisms. Tas attīstījies izklaidus un mijiedarbē ar citiem virzieniem. Turpinājumā Tabūns min, ka J.Veselis savā prozā sintezējis arī reālistiskā un simboliskā stila elementus, sakļaujot dažādus vēstījuma laikus un telpas. Līdz ar to rakstnieku ir grūti pieskaitīt vienam noteiktam virzienam un strāvojumam. J.Veselis ir rūpīgi sekojis literatūras procesiem ārzemju literatūrā un arī rakstījis par tiem latviešu presē. …
