Latviešu tautasdziesma ir mūsu tautas identitātes kodols, dziļākā un senākā gara balss, kas cauri gadsimtiem ir saglabājusi gan gudrību, gan dvēseles spēku. Tā ir gan vienkārša, gan noslēpumaina, reizē personiska un kopīga visai tautai. Tautasdziesmas sakņojas zemnieku sadzīvē, dabas ritmos un ikdienas darbos, bet tajās slēpjas arī filozofisks skatījums uz cilvēka dzīvi, tās jēgu un attiecībām ar pasauli. Latvietim tautasdziesma nav tikai literatūras piemineklis – tā ir dzīves sastāvdaļa, kas iemāca, kā izturēties, kā domāt, kā mīlēt, kā sērot un kā priecāties.
Kad domāju par tautasdziesmu nozīmi, man tā šķiet kā tilts starp pagātni un tagadni. Katrs vārds, kas nācis no senču mutes, nes sevī ne tikai konkrētu pieredzi, bet arī spēju vienot mūs visus laikā un telpā. Tautasdziesma ir kā kvēlojoša dzirksts, kas neļauj izdzist tautas garam pat visgrūtākajos laikos. …
