Ievads.
Lai pierādītu izvirzītās hipotēzes un izvirzītu jaunas, ir nepieciešams tās pārbaudīt. Lai to izdarītu ir jāpielieto pētīšanas metodes. Šīs metodes, ja tiek pielietotas objektīvi, pierāda hipotēzes pareizību.
Visbiežāk pielietotās pētīšanas metodes ir novērošana, pārrunas, anketēšana, intervija, reitings, sociometrija, tests, eksperiments, kā arī teorētiskās metodes. Tomēr šīs metodes pēc pielietojuma atšķiras skolas vidē un ārpus skolas. Skolā pielietojot šīs metodes ir daudz vairāk jādomā par to izstrādi. Ir jāņem vērā skolēnu koncentrēšanās spēju ilgums, ziņkārība, ir daudz vairāk jāpiedomā pie izturēšanās un uzticības veidošanas. Tāpat ir jāiegūst atļaujas no skolēnu vecākiem par atļauju veikt pētījumu.
Šajā referātā rakstīšu par konkrētām pētīšanas metodēm skolā- novērošanu, pārrunām, anketēšanu, interviju.
Šīs metodes tiek klasificētas kā empīriskās metodes (metodes, kuras balstītas uz novērojumiem).
Novērošana.
Tā ir pētīšanas metode, kam raksturīga pētāmo parādību speciāli organizēta uztvere. To izmanto noteiktas pedagoģiskās parādības izpētei.
Novērojums palīdz izprast skolēna rīcības un uzvedības motīvus, jēgu.
Novērošana ir viena no senākajām pētīšanas metodēm, un arī mūsdienās tai ir ļoti liela nozīme. J.A. Students novērošanu pievienoja psiholoģiskajām metodēm, uzsverot, ka tā ir jāpielieto skolēnam nezinot, dažādās situācijās, arī ārpus skolas.
Novērošanu var iedalīt vadoties pēc pētnieka saiknes ar pētāmo objektu un ņemot vērā laiku un telpu.
…
