Estētikas pamatjēdziens

1. Estētikas pamatjēdziens
Estētika ir filozofijas nozare, kas apcer un analizē skaisto.1 Skaistais ir estētikas pamatjēdziens, jo bez tā nav iespējams saprast un izskaidrot nevienu estētisku parādību.2 Skaistais jeb daile ir dzīvu un nedzīvu lietu īpašība vai īpašību kopums, kas rada patiku vai tīksmi. Ir dažādas filozofiskas teorijas par skaisto.3 Galvenās estētikas kategorijas – skaistais un neglītais, cildenais un zemiskais, traģiskais un komiskais, varonīgais, vulgārais parādās kā īpatnēja pasaules estētiskās apgūšanas izpausme ikvienā sabiedrības esamības un cilvēku dzīves sfērā – darba un ražošanas procesā, sabiedriski politiskajā darbībā, attieksmē pret darbu, kultūru un sadzīvē utt.4 Lai mācītu jauno paaudzi dziļāk saskatīt skaistumu cilvēku savstarpējās attiecībās, darbā, dabā, mākslā, nepieciešams vispirms attīstīt estētisko uztveri. Estētiskās uztveri iespējams attīstīt tieši estētiskās audzināšanas ceļā. Liela loma estētiskajā audzināšanā ir mākslai, kur estētiskā attieksme pret īstenību izpaužas konkrētā veidā.5

2. Filosofija un māksla:
Jaunrades iespējas un robežas
Estētika pētī skaisto, mākslu un kritiku un atspoguļo cilvēka tieksmi veidot un pieredzēt bagātu un vērtīgu pasauli. Mums visapkārt ir daudz skaistā. Estētiku pārdzīvojumu mums sniedz kaut vai ziedi, koki, snigšana un greznas celtnes. Arī māksla bieži ir skaista. Tā var būt arī interesanta vai satriecoša. Modernā māksla reizēm šķiet gluži neizprotama, jo tajā dīvainā veidā var būt apvienots skaistais un neglītais. Māksla aicina skatītājus pārdzīvot un saprast pasauli gluži no jauna.6
…