-
Mazgāšanas līdzekļi
| Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
| Ievads | 3 | |
| 1. | Mazgāšanas līdzekļi | 4 |
| 1.1. | Mazgāsanas līdzekļi rašanas, vēsture | 5 |
| 1.2. | Mazgāsanas līdzekļi un apkārtēja vide | 8 |
| 2. | Ziepes | 9 |
| 3. | Detergenti | 12 |
| 3.1. | Ziepes un sintētiskie detergenti | 12 |
| 3.2. | Detergentu tīrosā spēja | 12 |
| 3.3. | Virsmas aktīvās vielas darbība | 13 |
| 3.4. | Neorganiskie mīkstinātāji | 17 |
| 3.5. | Organiskie mīkstinātāji | 20 |
| 3.6. | Fluoriscējošie savienojumi | 20 |
| 3.7. | Putas | 20 |
| 3.8. | Balinātājs-nātrija perbonāts | 21 |
| 3.9. | Fermenti | 21 |
| 4. | Mazgāšanas līdzekļu piedevas | 23 |
| 4.1. | Pulverveidīgie mazgāšanas līdzekļi | 25 |
| 4.2. | Mazgāsanas līdzekļi ar dažādu pH limeni | 26 |
| 5. | Sintētiskās virsmaktīvās vielas | 29 |
| 5.1. | Anjonu virsmaktīvās vielas | 29 |
| 5.2. | Katjonu virsmaktīvās vielas | 30 |
| 5.3. | Nejonu virsmaktīvās vielas | 30 |
| 5.4. | Bipolārās virsmaktīvās vielas | 31 |
| Secinājumi un priekšlikumi | 32 | |
| Izmantotā literatūra | 33 |
SECINĀJUMI UN PRIEKŠLIKUMI
1. Mazgāšanas līdzekļi tiek izmantoti kopš seniem laikiem.
2. Pie mazgāšanas līdzekļiem pieder ziepes un dažādi sintētiski mazgāšanas līdzekļi. To galvenā sastāvdaļa ir virsmaktīva viela, kuras uzbūvē ietilpst hidrofobā grupa.
3. Ziepēm atšķirībā no sintētiskajiem mazgāšanas līdzekļiem ir maza mazgātspēja cietā ūdenī un skabā vidē. Zipes ūdenī daļēji hidrolizējas, veidojot bāzisko vidi, kas ir kaitīga jutīgai ādai, kā arī vilna un zīda izstradājumiem.
4. Ziepju un citu virsmaktīvo vielu mazgājošā darbība balstās uz spēju samazināt virsmas spraigumu, atdalīt netīrumus un saistīt tos. Ziepju molekulas ūdens šķīdumā veido micellas, kas piesaista netīrumu daliņas. Rodas sīkdispersās sistēmas- emulsijas un suspensijas. Mazgājošo darbību veicina putas.
5. Sintētiskās virsmaktīvas vielas iedala četrās grupās: anjoni, katjoni, nejoni un bipolārās virsmaktīvas vielas.
6. Ziepju iegūšana ir ļoti nav sarežģīts process, taču ķīmiskais sastāvs nav tik kaitīgs veselībai un videi, taču dēļ to nepilnīgai nešķīstībai cietā ūdenī, var kaitēt ūdenim un ne tikai.
7. Izskatot šo darbu, vai veselībai un videi mazgāšanas līdzekļi ir kaitīgi, nonācu pie secinājuma, ka kaitīgi mazgāšanas līdzekļi var būt visi, ja tos nepareizi lietos, piemērām, savienojot viens ar otru, vai izmantojot ar stipru kaitīgu vielas ķīmisko sastāvu mazgāšanas līdzeļiem.
8. Kā priekšlikumu varu izteikt, ražojot deteregentus, labāk izmantot draudzīgu videi sastāvu, jo kā nekā dabā ir daudz dažādi produkti, kas satur labas tīrošas spējas pat tos neapstradājot.
…
Ar lielu ūdens daudzumu viegli var noskalot ūdenī šķīstošas vielas (piemēram, cukura sīrupu), bet ar ūdeni vien nevar nomazgāt taukainus traukus vai eļļainas rokas. Šajā gadījumā ūdens mazgājošā darbība ir nepietiekama - tas nespēj iespiesties ādas porās un savākt netīrumus. Tāpēc ir vajadzīgs mazgāšanas līdzeklis. Mazgāšanas līdzekļi ir nepieciešami: ķermeņa kopšanai, apģērba un dažādu virsmu tīrīšanai, mašīnu un ierīču mazgāšanai. Mazgāšanas līdzekļi ir dažādi - ziepes, veļas mazgājamie pulveri, šķidrie mazgāšanas līdzekļi, pastas, šampūni. Visiem mazgāšanas līdzekļiem piemīt kopīga īpašība- spēja ūdens šķīdumā atdalīt netīrumus no mazgājamā materiāla un saistīt tos. Šī īpašība piemīt virsmaktīvām, kas veicina mazgājamā materiāla un netīrumu saslapināšanos un putu veidošanos. Mazgāšanas līdzekļu svarīgākie uzdevumi ir: • Samazināt ūdens virsmas spraigumu, lai mazgāšanas šķidrums slapinātu virsmu (rokas, audumu, traukus u.c.), tātad pilnībā piekļūtu visām porām; • Atdalīt netīrumus no virsmas; • Uzturēt netīrumus suspendētā veidā, lai daļiņas nesaliptu un tās būtu iespējams atdalīt no virsmas.
