Latvija, pēc manām domām, ir visskaistākā. Tās pakalni un ielejas, upes un ezeri ir visskaistākais, ko tā var mums dot. Tā ieskauj mūs no visām pusēm, un nevēlas mūs laist prom. Bet daudzi to nedzird un nodara Latvijai pāri, un Latvija, ar asarām acīs, uz to noraugās. Un neviens nesaprot. Neviens neizprot tās sāpes, un pat necenšas izprast, un visi iet galvu nodūruši zemē, ar acu skatu zēmē pa kuru tikko kāds ir gājis, kāds kas ir tikpat vienaldzīgs kā visi pārējie…
