Ir gājis daudz kam cauri, bērnība: ”Kopš tu kā bēr0ns reiz ugunskurā meties, Kad tevi Simons sita, - tikko glābām”. Bija bail no brāļiem:”Jau baidos”, taču ārkārtīgi tos mīlēja un vēlējās saņemt mīlestību no brāļiem pretī. “Es brāļus arī mīlu visus līdz un dalu tiem, kas mans un palīdzu,…” Negrib kļūt par ganu, vēlās kļūt par kaut ko svarīgāki: ”Es negribu kļūt gans, ne mūžu vadīt… Man tīras rokas būs un baltas drēbes. ”Jāzeps arī bija liels sapņotājs:” No sapņu valstības es esmu nācis, Un viņā pavadu es savas dienas,”. Meklē taisnību pasaulē:” Man zuda atriebe, es gribu aizmirst, Es gribu vienu vien tik - taisnību!” un “Es eju meklēt lielo taisnību, Kas vieno visumu un viņā mani; To taisnību; kas salauž pasaules balstus.” “Es savas taisnības pats esmu nevērts.” Beigās izlīdzinājis strīdu ar brāļiem, devās meklēt pasaulē lielo taisnību, kaut ko vairāk, kas ir pārāks par to, kas Jāzepam ir tagad.
…
