-
Eksāmena jautājumu atbildes psiholoģijā
Rodžers ir pazīstams galvenokārt ar divām lietām: ar ideju par „es” koncepciju- personības pamatu un uz personību centrēto psihoterapiju. Rodžers uzskata, ka cilvēka dzīves galvenā jēga un mērķis ir pašīstenošanās. Liela vērība tiek piegriezta cilvēka pašvērtējumam un uzskatam, ka cilvēks var īstenot savus dzīves mērķus un pašrealizēšanos tikai tad, ja viņam ir pozitīva attieksme pret sevi, tātad, ja viņam ir augsts pašcieņas līmenis, augsta pašapziņa. Visas cilvēku problēmas rodas no nepareiza pašvērtējuma. Tāpēc Rodžers par savas psihoterapijas galveno uzdevumu uzskatīja veidot cilvēkam pozitīvu attieksmi pret sevi, atbrīvoties no šīs kļūdainās „es” koncepcijas.
Maslova humānistiskās psiholoģijas galvenās idejas ir tās, kas saistītas ar cilvēka pašīstenošanos. Runājot par cilvēka psiholoģisko būtību, Maslovs uzskata, ka pats galvenais cilvēkā ir viņa svarīgākās vajadzības, pēc kā cilvēks tiecas. Šīs maslova modelis ir viens no populārākajiem.To izmanto darba motivācijas pētīšanai, ekonomikā, menedžmentā.
Vajadzības sakārtotas 5 līmeņos. Vajadzība ir iekšēja nepieciešamība, kuru iespējams nodrošināt jeb apmierināt tikai mijiedarbībā ar apkārtējo fizisko vai sociālo vidi.
Fizioloģiskās vajadzības Maslovs dēvē par pamatvajadzībām. Tās ir organisma vajadzības, kuras jāapmierina , lai viņš varētu izdzīvot ka fizisks organisms.
Vajadzība pēc drošības- Cilvēka dabiskā tieksme izvairīties no ciešanām, draudiem, briesmām, pārdzīvojumiem.
Vajadzība pēc piederības un mīlestības- vajadzība pēc piederības, kopības izjūta, cilvēki, kas spēj otru saprast un pieņemt.
Vajadzība pēc pašcieņas- vajadzība pēc cieņas pret sevi. Pašcieņas veidošanās procesā ir svarīgi, kā mums nozīmīgi cilvēki mūs vērtē, kā viņi par mums atsaucas. Tā ir saistīta ar tiekšanos pēc panākumiem, sasniegumiem.
Vajadzība pēc pašīstenošanās- cilvēks tiecas būt tas, kas viņš var būt konkrētajos apstākļos.
Maslovs uzskata, ka visas iepriekš minētās vajadzībās var tikt apmierinātās lielākā vai mazākā mērā un cilvēks jūtas komfortabli. Tas, ka mēs neesam apmierināti ar sasniegto neatkarīgi no tā, ko par to domā citi, ir cilvēka darbības dzenulis.
14. Iegaumēšanas īpatnības
1. Malu faktors-labāk tiek iegaumēta info,kas ir sākumā un beigās.
2. Nepabeigtības faktors-labāk tiek iegaumēta info,kas saistīta ar nepabeigtu darbību.
3. Emocionālais faktors-labāk iegaumē emocionāli pasniegtu info,neatkarīgi no tā vai tā ir pozitīva vai negatīva.
4. Izpratnes faktors-labāk tiek iegaumēta izprasta lieta
5. Atkārtošana-labāk tiek iegaumēta atkārtota info
6. Galvas smadzeņu pusložu aktivizācija-faktisku materiālu iegaumē labāk,jo tiek aktivizēta ne tikai kreisā,bet arī labā smadzeņu puslode.
…
.Psiholoģijas zinātne, tās pētīšanas metodes. Psiholoģija- zinātne, kas pēta psihes un apziņas rašanos, attīstību un saturu. • Izziņas procesu un psihisko stāvokļu psiholoģija- pēta, kā cilvēks izzina informāciju par apkārtējo pasauli un sevi pašu. Pēta sajūtas, uztveri, uzmanību, domāšanu, atmiņu, iztēli, valodu un runu. • Personības psiholoģija- pēta raksturu un temperamentu, emocijas un jūtas, vajadzības un motīvus, gribas sfēru, dotumus un spējas. Jēdziens personība apzīmē cilvēku kā sociālo līmeni. Indivīds- viens no sugas, ar savām tieši viņam raksturīgām īpatnībām(acu krāsa, matu krāsa, ķermeņa uzbūve) • Individuālo atšķirību psih.- pēta atšķirības starp cilvēkiem indivīda un personības līmenī. • Vecumposmu jeb attīstības psih.-pēta atsevišķu psihisko funkciju un personības izmaiņas visā cilvēka dzīves gaitā. • Sociālā psih.- pēta grupu struktūru, psiholoģiskos procesus grupās, grupas un personības mijiedarbību, savstarpējo attieksmi. • Zoopsiholoģija- pēta dzīvnieku psihi, cilvēku un dzīvnieku psihes atšķirības. • Psihofizioloģija- pēta nervu sistēmas funkcionēšanu un tās ietekmi uz cilvēku psihi un apziņu. Metodes: • Eksperimentāli objektīvās metodes: o Lauka eksperiments(eksperiments notiek pētāmajam ierastos, dabīgos apstākļos) o Laboratorijas eksp.(notiek speciāli organizētos, pētāmajam neierastos apstākļos) o Sociālais eksp.(pēta dabīgi izveidojušās vai mākslīgi izveidotas cilvēku grupas) o Novērojums: Iekļaujošais(pētnieks pats piedalās notiekušajā situācijā) Vienkāršais(novērotājs novēro notiekošo no malas) Pašnovērojums (pētnieks pēta pats sevi) • Psihodiognostiskās metodes o Testi(individuālie, grupu, personības testi utt) o Projektīvās metodes (tintes traipu met., nepabeigto teikumu met., zīmējumu met.) • Subjektīvās metodes: o Starpkultūru eksp.- vispārinošais, psihisko atšķirību salīdzinošais; o Longitūdais eksp.- pēta personību ilgstoši un sistemātiski.
